![Latvijas Okupācijas muzejs](/img/default-banner.jpg)
- 214
- 211 074
Latvijas Okupācijas muzejs
Приєднався 22 бер 2010
okupacijasmuzejs.lv/
Trešā atmoda
Laiks pirms Trešās atmodas bija bezcerīgākais posms Latvijas nesenajā vēsturē. Tomēr pat padomju Okupācijas režīma stagnācijas gaisotnē pastāvēja pretošanās. Tā saistāma vispirms ar divām nelegālām struktūrām. Pirmā bija 1974.g. izveidotā Latvijas neatkarības kustība (LNK), kuru pēc dibinātāju Pāvila un Olafa Brūveru emigrācijas, vadīja Jānis Rožkalns, Jānis Vēveris un Edmunds Cirvelis. Kustība pastāvēja līdz 1983.g. un beigu posmā tajā bija iesaistīti ap divdesmit cilvēku. Otra bija trimdā Vācijā izveidotā organizācija “Gaismas akcija”, kas Pauļa Kļaviņa vadībā sadarbojās ar LNK, nodrošinot pagrīdes sakaru kanālus ar rietumu zemēm.
Jauns sākums bija 1986.g. jūlijā dibinātā grupa “Helsinki-86”, kas, atsaucoties uz PSRS Konstitūciju, deklarēja nodomu sekot “kā tiek ievērotas mūsu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības.” Grupu dibināja 3 Liepājas strādnieki - Linards Grantinš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss.
Līdz ar “Helsinki-86” darbības sākumu no pagrīdes iznāca politiska opozīcija. Galvenais impulss sabiedrības noskaņojuma maiņai bija 1987. gada 14. jūnijā “Helsinki-86” aktīvistu organizētais piemiņas brīdis padomju deportāciju upuriem pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Milicija un VDK neiejaucās, pēc ziedu nolikšanas cilvēki sāka pulcēties spontānā mītiņā, kas turpinājās 2 dienas. Piedalījās ap 5 000 cilvēku. Deportāciju jautājuma aktualizēšana izvirzīja jautājumu par komunisma noziegumiem un, līdz ar to, par padomju varas leģitimitāti kopumā.
Raidījumu vada Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieki Gints Apals un Edvīns Evarts.
Raidījuma tapšanu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu atbild Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.
Jauns sākums bija 1986.g. jūlijā dibinātā grupa “Helsinki-86”, kas, atsaucoties uz PSRS Konstitūciju, deklarēja nodomu sekot “kā tiek ievērotas mūsu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības.” Grupu dibināja 3 Liepājas strādnieki - Linards Grantinš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss.
Līdz ar “Helsinki-86” darbības sākumu no pagrīdes iznāca politiska opozīcija. Galvenais impulss sabiedrības noskaņojuma maiņai bija 1987. gada 14. jūnijā “Helsinki-86” aktīvistu organizētais piemiņas brīdis padomju deportāciju upuriem pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Milicija un VDK neiejaucās, pēc ziedu nolikšanas cilvēki sāka pulcēties spontānā mītiņā, kas turpinājās 2 dienas. Piedalījās ap 5 000 cilvēku. Deportāciju jautājuma aktualizēšana izvirzīja jautājumu par komunisma noziegumiem un, līdz ar to, par padomju varas leģitimitāti kopumā.
Raidījumu vada Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieki Gints Apals un Edvīns Evarts.
Raidījuma tapšanu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu atbild Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.
Переглядів: 256
Відео
Pretošanās parlaments
Переглядів 55Місяць тому
2024. gada 5. martā Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļa, pateicoties Kultūras ministrijas finansiālam atbalstam, organizēja aizraujošu vēstures pasākumu Latvijas vidusskolēniem. Pasākumā piedalījās jaunieši, kuri ir ieinteresēti padziļinātā Latvijas vēstures izpētē. Pasākumā “Pretošanās parlaments" piedalījās 27 skolēni no piecām ģimnāzijām: Rīgas 1. Valsts ģimnāzija, Rīgas Val...
Diskusija "Rēzekne. 1944: vēsture un atmiņa"
Переглядів 368Місяць тому
01:06 Kā notika Rēzeknes pilsētas sagraušana 1944. gadā? 18:00 Kādas bija priekšnojautas rēzekniešiem un kā uztvēra pilsētas sagraušanu? 34:52 Vai Rēzeknē ir kāda piemiņas vieta, kas iemieso Rēzeknes vēsturiskās apbūves iznīcināšanas faktu? 48:52 Kādu postījumu apmēru Rēzeknei nodarīja padomju un nacistu karaspēki? 58:32 Kas minēts Latvijas pašvaldību mājaslapās par pilsētu bombardēšanu 1944. g...
Padomju valsts drošības iestāžu darbība okupētajā Latvijā
Переглядів 1273 місяці тому
Latvijas Okupācijas muzeja pētnieki Gints Apals un Indulis Zālītis izskaidros, kas bija padomju valsts drošības iestādes, ko šīs iestādes darīja, kādēļ joprojām to saucam par čeku un daudzus citus jautājumus. Pirmā padomju valsts drošības iestāde tika izveidota jau 1917. gada decembrī kā Viskrievijas Ārkārtējā komisija cīņai pret kontrrevolūciju, spekulāciju un sabotāžu (VĀK jeb sarunvalodā saī...
Seminārs un diskusija “Latvijas zemniecība un valstiskuma veidošanās”
Переглядів 1543 місяці тому
Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar partneriem dažādos Latvijas novados turpina īstenot Kultūras ministrijas finansētu projektu sabiedrības izglītošanai par Latvijas valstiskuma tapšanu un attīstību. Būtisku tēmas aspektu veido dažādu sociālo slāņu loma un iesaiste vēsturiskajās norisēs. 2024. gada 17. aprīlī Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notika publisks seminārs un diskusija “Latvija...
KAS TAD BIJA? Latvijas Centrālās padomes izveidošana
Переглядів 2284 місяці тому
Latvija kā administratīvs veidojums pastāvēja arī okupācijas apstākļos. Komunistu varā Latvija bija padomju sociālistiskā republika - būtībā viens no Padomju Savienības apgabaliem ar ļoti ierobežotu autonomiju. Nacistu okupācijas apstākļos - viens no Ostlandes ģenerālapgabaliem. Daļa latviešu politiķu, virsnieku un ierēdņu tiecās panākt Latvijas statusa paaugstināšanu nacistu “Jaunās Eiropas” i...
In Memoriam. Ivars Švānfelds (1939-2024)
Переглядів 2664 місяці тому
Latvijas Okupācijas muzeja biedrība un Latvijas Okupācijas muzeja saime sēro par Ivara Švānfelda aiziešanu mūžībā. Muzeja biedrības biedru un kolēģu atmiņā Ivars paliks kā cīnītājs un Latvijas patriots. Kopš 2007. gada viņš Muzejā pašaizliedzīgi darbojās kā līdzekļu piesaistes konsultants, vienmēr iestājās par Muzeja misiju un informēja daudzus tūkstošus mūsu draugu par Muzeja darbu. 2012. gada...
Diskusija “Sarunas par pretošanās kustību un Atmodas sākumu Latvijā: 20. gadsimta 70. - 80. gadi”
Переглядів 1045 місяців тому
Diskusija “Sarunas par pretošanās kustību un Atmodas sākumu Latvijā: 20. gadsimta 70. - 80. gadi” 2024. gada 13. februārī, Siguldas Valsts ģimnāzijā Pasākumu atklāja Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. Diskusijā piedalījās 7. Saeimas priekšēdētājs Jānis Straume, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Leo Hiršsons, Latvijas Politiski represēto apvienības Siguldas nodaļas pri...
Latvijas valstiskuma idejas attīstība pirms 1918. gada 18. novembra
Переглядів 1975 місяців тому
Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar Cēsu Vēstures un mākslas muzeju organizēja bezmaksas semināru un publisku diskusiju par Latvijas valstiskuma idejas attīstību pirms 1918. gada 18. novembra. Ar referātiem uzstājās Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Dr.hist. Gints Apals un Vidzemes augstskolas docents Dr.hist. Tālis Pumpuriņš.
2024 | "Latvijas valsts pārstāvības aspekti..." Dr. hist. Ainārs Lerhis
Переглядів 825 місяців тому
Dr. hist. Ainārs Lerhis uzstāsies ar referātu “Latvijas valsts pārstāvības aspekti Latvijas Republikas ārlietu dienesta darbībā un ieskats citu organizāciju nostājā” Vēstures pētnieku kolokvijs (publiska diskusija) “Latvijas pārstāvēšana starptautiski okupācijas gados - Latvijas Republikas ārlietu dienesta, pretestības kustības organizāciju un trimdas organizāciju pieejas (1940-1991)”. 2024. ga...
2024 | Latvijas Centrālās Padomes nostāja - Dr. hist. Edvīns Evarts
Переглядів 1475 місяців тому
Dr. hist. Edvīns Evarts - “Latvijas Centrālās Padomes nostāja” (koreferāts) Vēstures pētnieku kolokvijs (publiska diskusija) “Latvijas pārstāvēšana starptautiski okupācijas gados - Latvijas Republikas ārlietu dienesta, pretestības kustības organizāciju un trimdas organizāciju pieejas (1940-1991)”. 2024. gada 29. janvāris, Latvijas Okupācijas muzejs Šī diskusija ir iecerēta kā turpinājums 2023. ...
2024 | Starptautisko attiecību dinamika - Dr. hist. Gints Apals
Переглядів 1165 місяців тому
Dr. hist. Gints Apals - “Starptautisko attiecību dinamika un Latvijas ārlietu dienesta un latviešu trimdas organizāciju darbības aspekti” (koreferāts) Vēstures pētnieku kolokvijs (publiska diskusija) “Latvijas pārstāvēšana starptautiski okupācijas gados - Latvijas Republikas ārlietu dienesta, pretestības kustības organizāciju un trimdas organizāciju pieejas (1940-1991)”. 2024. gada 29. janvāris...
Kā “Labvakar, Latvija!” kļuva par populārāko Atmodas raidījumu?
Переглядів 1,3 тис.6 місяців тому
2:32 Par ko Alfrēds Rubiks kritizēja raidījumu “Labvakar, Latvija!”? 8:00 Kas lasāms skatītāju vēstulēs raidījumam? 14:30 Kāda ietekme bija raidījumam uz Atmodas kustību? Raidījums “Labvakar, Latvija!” pirmo reizi ēterā izskanēja 1988. gada 31. janvārī un līdz pat 1991. gadam saglabāja populārākā televīzijas raidījuma statusu. Kompartijas funkcionāriem raidījums bija kā dadzis acī, taču tas tur...
Latvijas Okupācijas muzejs | 2023. gada atskata video
Переглядів 1616 місяців тому
Latvijas Okupācijas muzejam 30 Atskats uz 2023. gadā notikušo, sasniegto un piedzīvoto
Romu iznīcināšana un glābšana nacistu okupētajā Latvijā
Переглядів 1,2 тис.7 місяців тому
04:37 Kāda loma romu iznīcināšanā vai glābšanā nacistu okupācijas laikā bija vietējām latviešu amatpersonām? 10:30 Kuras personas novērsa romu iznīcināšanu Talsu apriņķī? 14:45 Kāda ir leģenda par romu brīnumaino izglābšanos no nāves nacistu okupācijas laikā? 19:33 Ko romu dažādie likteņi pasaka par kolaborāciju, kas eksistēja Latvijā nacistu okpuācijas laikā? Genocīds pret romiem Latvijā tika ...
Latvijas valstiskuma idejas attīstību pirms 1918. gada 18. novembra
Переглядів 3377 місяців тому
Latvijas valstiskuma idejas attīstību pirms 1918. gada 18. novembra
Latvijas valstiskuma idejas Neatkarības kara laikā
Переглядів 2927 місяців тому
Latvijas valstiskuma idejas Neatkarības kara laikā
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Vineta Skujiņa
Переглядів 947 місяців тому
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Vineta Skujiņa
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Ihors Kuliks (Ihor Kulyk)
Переглядів 467 місяців тому
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Ihors Kuliks (Ihor Kulyk)
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference. Nijole Maskaļūniene (Nijolė Maskaliūnienė)
Переглядів 157 місяців тому
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference. Nijole Maskaļūniene (Nijolė Maskaliūnienė)
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Marts Rannuts (Mart Rannut)
Переглядів 227 місяців тому
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Marts Rannuts (Mart Rannut)
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Andrejs Veisbergs
Переглядів 607 місяців тому
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Andrejs Veisbergs
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Ieva Kalniņa
Переглядів 417 місяців тому
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Ieva Kalniņa
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Ilmārs Mežs
Переглядів 647 місяців тому
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Ilmārs Mežs
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Mārtiņš Mintaurs
Переглядів 537 місяців тому
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Mārtiņš Mintaurs
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Sarma Kļaviņa
Переглядів 867 місяців тому
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Sarma Kļaviņa
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Pēteris Vanags
Переглядів 407 місяців тому
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Pēteris Vanags
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Lidija Leikuma
Переглядів 647 місяців тому
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Lidija Leikuma
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Jānis Veckrācis
Переглядів 377 місяців тому
Valsts valodas dienai veltīta starptautiskā konference "Valoda un vara". Jānis Veckrācis
Ka rēzeknietis varu šiem jaunas propogandas domātājiem teikt, ka tā bombardēšana vienmēr zudīs aiz nobendetiem ēbrejiem un pat Audriņiem, jo 85% akmeņu un dēļu var atjaunot, bet 100 dzīvības ir tik neliels procents no Rēzeknes otra pasaules kara dzīvību zaudejumiem.
Lai viss iet krieviem atpakaļ!
Paldies goda vīram Gunāram Astram♥️🙏Bet žēl par latviešiem, kas to nenovērtē. Man sāp, ka latvieši nenovērtē šos drosmīgos, patiesos, cienījamos latviešus- savas Latvijas un tautas aizstāvjus.
"Kas" parazitāra programma latviešu valodā jāiznīcina. Video pirmās 16 sekundes virspretlikumīga audiovizuāla hipnoze. 0:17 "nabas radio" virspretlikumīga vizuālā hipnoze. 0:18 "labdien" ? 0:27 "šodien "mēs" runāsim" ? Nē (bez paldies). Sociums jātīra no virspretlikumīgiem (kaitniek)psih.l.ģiskiem noziegumiem un organizācijas.
Labdien. Mana darbā strādā čekists, no PSRS laikiem , strādāja 5.nodaļa, VDK !!! Un viņš.....ar lepnumu par to šad tad saka....☹️
Ne bez iemesla sociāldemokrāti aktivizējās, jo nojaušot Anglijas un ASV uzvaru, uzvarētāju kārtā neizbēgami nonāktu arī sociāldemokrātu sarkanie draugi - krievu okupanti.
Runājot par Latvijas okupāciju, būtiska kļūda ir lietot vārdu "bija". Okupācija ir un tā turpinās, kamēr netiks tiesiski izbeigta, veicot dekolonizāciju un kolaboracionistu lustrāciju, vienlaicīgi anulējot nelikumīgi piešķirto pilsonību kolonistiem un okupantiem. Obligāti ņemot vērā arī faktu, ka 34 gadus kolaboracionisti ir izsaimniekojuši valsti, nododot sazagto saviem mantiniekiem un draugiem, paši melīgi uzdodoties par Latvijas patriotiem un leģitīmo Latvijas varu.
Domāju pastāstāstīsiet kaut ko par kontroversālajām personībām kas veidoja raidijumu.
Mērķis bija iznīcināt latviskumu fiziski likvidējot latviski domājošus cilvēkus aizvietojot ar PSRS iebraucējiem un garīgi iznīcinot latvisko vidi. Šodien tas ir maigākā formā, bet mērķis tas pats.
Vesturiska Nodeviba Nevienu vairak neparsteidz 01:25 🇱🇻Kultura ir Precizas Zinasanas uz Prieksu Radio Marija 55 -Tris Maju iela - 15. SMART E-talons - E-Sazina e- Zinatne Vestules Eiropai un Amerikai 01:27 Riga ,, Vieda,, LEIA📖Satversme 💯 Tautas Acis ir Nomoda Dzimtenes Aicinajums. Apskaidriba. Vienkopa. PS. Stingra Sadurska Krista Je! 🤣🕋Jauna Pasaule -500🌏🏔️👁️🌈🧐Kurtizanu Ugunskurs Viens. Baltie Laci Pliks. Sievietem Aplaupits . R. Krajejs. Riga ,, Zinatne,, KOPOTI 30. Sejumi Rainis Jaunatnei Slobodska Treji Loki. Lv 💯🏘️🥖🥖🥖👨👩👧👦❄️❄️❄️Ⓜ️
Cilvēki pārvērtušies par personām, čigāni par romiem. Latvieši centīgi kropļo paši savu valodu. Mans kaimiņš, čigāns apvainojās, kad viņu par romu nosaucu. Idioti!
latviesu tauta jau 1000 gadus cinas par savu eksistenci un turpina cinities ! neviens mus neiznicinas
Latvijā turpinās okupācija de facto. Vienīgais risinājums ir visiem legāliem līdzekļiem veicināt krievvalodīgo skaita samazinājumu Latvijà. Ipaši izmantojot un attīstot repatriācijas līgumu.
Zemgale, Jersika, Tālava - tās neapšaubāmi bija senlatviešu valstis.
Bez latviešiem Latvijas vēsture netiktu rakstīta - Latvijas vēsture patiesi ir latviešu vēsture.
Latvijas vārdu lietoja pāvesta kanceleja (tālaika valstu atzinēja vai neatzinēja) jau 13.gadsimtā.
Un turpmākos gados noteikti papūlieties no Neatkarības kaŗa iztaisīt Pilsoņu kaŗu! ...
,,Latvijas vēsture kā šaura latviešu tautas vēsture" ...
... jeb Veimāras Republikas Latvijas provincē.
Otro referātu klausoties, savukārt var justies tā, itin kā mēs patlaban dzīvotu reformētā LPSR...
Un tā nu gribot vai negribot, vai tomēr gribot sanāk latviešu pašu spēka, pašu spēju niecināšana...
Kas man kādreic šķita dažādu valstu un varu karošana mūsdienu Latvijas teritorijā, to tagad uztveru kā latviešu vienošanos, mūsu valstiskuma un pašapziņas nobriešanu.
Сучий русский мир.
Avīzes LATGALISKI no jauna parādās 1945. gadā, gatavojot referātu, to vēl nezināju (mutvārdu informācija diemžēl nebija precīza...).
Tad Gaujiena varbūt ir no Gaujine, mazā Gauja latgaliski 🙂
Nav! Minēti tika piedēkļi -en- un -in-, bet ne -ien-...
@@lidijaleikuma8062 paldies par atbildi!
Mazak vajag dirst stulbie smerdeli
Pamēģini priekšniekam kaut ko atpakaļ pateikt
Ļoti interesanti
Man s tēvs sēdēja kopā ar G. Astru Dubravlagā. Nevardarbīgā pretestība okupācijas varai bija loģisks" posms" cīņai pret komunismu Baltijā 20 gs. - letu leģions, mežabrāļu kustība, nevardarbīgā nacionālā pretestības kustība, nacionālā atmoda - neatkarības atjaunošana. Mūžīga piemiņa varoņiem. Nē- mongoļu impērijas izplešanās.
Paldies par šo svēto darbu! Turpinām savas tautas varoņu godināšanu un vēstures izpēti!
dēvēja (sauc govi - Gauja, Gauja!) arī par literārajiem mēsliem!
Liels paldies par šo stāstu. Tas ir vajadzīgs zināt arī latviešu jaunajām paaudzēm, kā cīnījās viņu vectēvi un vecvectēvi pret krievu iebrucējiem. Turpiniet stāstīt latviešu tautas vēsturi.
Бедные люди за что с ними так моего мой дед тоже был там
Списки на депортацию подписывали латыши , министр мвд вилис лацис, кстати депортировали не только латышей а также евреев , русских и др нац.
Paldies!
Saules mūžu Latvijai
Kā gan Latvijas Republikas sabiedrība var cerēt uz kautkādu neatkarīgu, vienlīdzīgu, godīgu un atklātu dzīvi, ja jau no pašiem ""neatkarības atgūšanas'' pirmsākumiem ''partija'' ''Latvijas ceļš'' par padomnieku pieņem VDK kapteini Andri Strautmani, turklāt, šis nelietis , nekā citādi kā ar valdības ziņu, tiek ielikts strādāt par Latvijas valsts Drošības policijas priekšnieka vietnieku!?
Paldies, ka izplatiet šīs liecības! Šiem stāstiem ir jābūt ne tikai muzejā, bet plaši, brīvi pieejamiem jebkuram interesentam, lai saglabājas ne tikai plauktos, bet arī sabiedriskajā atmiņā. Vēlreiz - paldies!
kĀPĒC NOTIEK TIKAI ATMIŅAS, BET NEKUR NEPARĀDĀS, KAS, KĀDI TIESNEŠI TIESĀJA, KAS IZDOMĀJA lATVIEŠU NICINĀŠANU, lATVIJAS PAZEMOŠANU, lATVIJAS IZLAUPĪŠANU. kĀ LĪDZ ŠIM IR IZDEVĪGS AMATUS? TĪRĀKĀ UZMANĪŠANAS NOVĒRŠANA. kAS PAR TO VISU SAMAKSĀS?
Labs raidījums. "Īkšķojiet" un komentējiet, lai pēc iespējas vairāk latviešu šo noklausās!
Я этого не делала. Но за этот бесчеловечный кошмар, ko nevar iedomāties, сочувствую всем, кому пришлось это пережить. Болит душа. Простите, если можете... Но прощать не стоит. Это нельзя прощать, нельзя забывать. Кошмар в том, что русских перемешали со всеми народами, которых угнетали. И в моем роду есть и те, кого раскулачили в Украине, обокрали (горячую еду из кастрюль забирали) и замучили, и есть те же самые мучители - каратели. И как быть мне, потомку...? Dievs svētī manu Latviju.
Gribās kliegt!!! Par ko mums tas viss!
Here he is . Use me like dirt
Because the KGB used me just come clean honestly
Realitate krievi ar to vēl joprojām lepojas, nevis kaut ko nožēlo
🇱🇻
Žēl, ka nav subtitru angļu, krievu valodās. Mēs tad latvieši zinām, kā tur īstenībā bija,bet tas būtu jāzin arī citiem
To nevar ne piedod, ne aizmirs 😭
Paldies! Ļoti vērtīga un interesanta informācija!
Tie kas izsūtīja 1991. gadā sagrāba varu Latvijā, komunisti, vai viņu pēcnācēji! Šodien, neviens neatbild par tām šausmām. To visu es redzēju kolimā, ko stāstīja vergi, kuri izdzīvoja. Un šodien Latviešu ģimenes lai izdzīvotu, ir spiesti emigrēt. Kariņš pat sapņos nav redzējis tās šauzmas, kur nu vēl saprast, arī emigranta atvase. Viņi pat iedomāties nevar , kas ar viņiem notiks nākošajās dzīvēs.
академик Александр Яковлев, великий патриот России: «Во имя спасения страны и всего мира необходима последовательная и решительная #декоммунизация государства и общества. Коммунизм не должен уйти от ответственности за насильственный и незаконный государственный переворот в 1917 году и начавшуюся вслед за ним политику «красного террора». Большевизм не должен уйти от ответственности за развязывание братоубийственной гражданской войны, в результате которой была разрушена страна, а в ходе бессмысленных и кровавых боев было убито, умерло от голода, эмигрировало более 13 миллионов человек. Большевизм не должен уйти от ответственности за уничтожение российского крестьянства. Большевизм не должен уйти от ответственности за уничтожение христианских храмов, буддистских монастырей, расстрелы священнослужителей, гонения верующих, за преступления против совести, покрывшие страну позором. Большевизм не должен уйти от ответственности за практику неслыханных фальсификаций, ложных обвинений, внесудебных приговоров, за расстрелы без суда и следствия, за истязания и пытки, за организацию концлагерей, в том числе для детей-заложников, за применение отравляющих газов против мирных жителей. В мясорубке ленинско-сталинских репрессий погибло более 20 миллионов человек. Большевизм не должен уйти от ответственности за бездарное ведение войны с гитлеровским фашизмом, особенно на ее первоначальном этапе. Большевизм не должен уйти от ответственности за преступления против бывших советских военнопленных, которых из немецких концлагерей перегнали, как скот, в советские тюрьмы и лагеря. Практически все крупнейшие стройки СССР стоят на костях политзаключенных. Ими сооружались химические заводы, урановые рудники, северные поселения и многое другое. Большевизм не должен уйти от ответственности за организацию травли ученых, литераторов, мастеров искусств, инженеров и врачей, за колоссальный урон, нанесенный отечественной науке и культуре. Большевизм не должен уйти от ответственности за организацию расистских процессов (против Еврейского антифашистского комитета, «космополитов-антипатриотов», «врачей-убийц»), направленных на разжигание межнациональной розни.
Коммунизм - некрофильная идеология борьбы с человеком и Богом. Борьба как подавление и уничтожение всех, кто не согласен с узколобыми догмами коммунизма, а несогласных в человечестве - большинство. То есть, идеология коммунизма практически, направлена на подавление и уничтожение как можно большего числа людей.
ua-cam.com/video/blXF9ZSCoSk/v-deo.html